Zinātnes Vēstnesis

Zaļa, digitāla, zināšanās balstīta nākotnes ekonomika

Zaļa, digitāla, zināšanās balstīta nākotnes ekonomika

Sadarbības memorandu starp Baltijas valstu Zinātņu akadēmijām parakstīja to prezidenti (no kreisās): Jūras Banis, Lietuva; Ivars Kalviņš, Latvija; Tarmo Somere, Igaunija. Foto: J. Brencis

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūts (EI) organizēja jau IV starptautisko Ekonomikas forumu (EF) “NĀKOTNES EKONOMIKA: globalizācijas izaicinājumi Eiropai un Baltijai 21. gadsimtā”, kas notika 2021. gada 17. septembrī LZA.

Pasākuma atklāšanā dalībniekus neklātienē sveica gan Valsts prezidents Egils Levits (ar padomnieces Ievas Siliņas starpniecību), uzsverot steidzamību ekonomikas virzībai un zinātnieku, uzņēmēju, politiķu sadarbībai aprites, digitālās u. c. ekonomikas veidu attīstībā; gan Ministru prezidents Dr. Krišjānis Kariņš, izceļot eksportspējīgu ražošanu kā svarīgu ekonomikas daļu. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece pirms došanās vizītē uz Cēsu novadu EF dalībniekus uzrunāja klātienē, uzsverot kvalitatīvu cilvēkkapitālu, pētniecības izcilību un atvērto zinātni. Zemkopības ministru Kasparu Gerhardu pārstāvēja padomnieks Edvards Ratnieks: nozares pārvaldībā un saimniekošanā notiek jaunākajās tehnoloģijās balstīta attīstība, bioekonomikas “vilciens ir sakustējies”, nevajadzētu pretstatīt lielās un mazās lauku saimniecības. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko uzsvēra nepieciešamību Baltijas valstīm vairāk sadarboties un specializēties katrai savās spēcīgajās jomās, kā arī mazināt nenoteiktību un riskus ar zinātnes palīdzību.

Pirms plenārsēdēm LZA prezidents Dr. Ivars Kalviņš parakstīja divus sadarbības memorandus: starp LZA, Igaunijas Zinātņu akadēmiju, piedaloties prezidentam Dr. Tarmo Somere (Tarmo Soomere), un Lietuvas Zinātņu akadēmiju, piedaloties prezidentam Dr. Jūram Banim (Jūras Banys); kā arī starp LZA un Latvijas Telekomunikāciju asociāciju (LTA), piedaloties prezidentam Pēterim Šmidrem. Kā tēlaini skaidroja LTA prezidents, zinātne, izglītība un ekonomika veido trīsstūri, bet trīsstūris nevar ripot. Visu savieno, kustīgu un attīstīties spējīgu padara inovācijas, savukārt telekomunikācijas veido fizisko pamatu šai kustībai. Viņš minēja arī tādus attīstības šķēršļus kā izkropļota finanšu un banku sistēma, tātad vāja asinsrite uzņēmējdarbībai; privātā biznesa efektivitātes pietiekama nenovērtēšana un galvenā atbalsta sniegšana valsts kapitālsabiedrībām.

Forumā līdzās Latvijas kaimiņiem Baltijā un Skandināvijā bija pārstāvēts arī Vidusāzijas reģions. Uzbekistānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā Kadambajs Sultanovs (Kadambay Sultanov) dalījās pieredzē par Eirāzijas savienojamības stiprināšanu pēdējos gados, Uzbekijas iekļaušanos pasaules loģistikas tīklā, novēlot sadarbībai kļūt plašākai un gūt labumu no tās visiem. Kazahstānas Nacionālās zinātņu akadēmijas pārstāvis Dr. Abdraims Bakitžans iepazīstināja ar veiksmes stāstu – inovatīvo Astanas Starptautisko finanšu centru, kas ir starp 35 labākajiem šādiem centriem pasaulē. Lai piesaistītu investīcijas (jau 50 milj. ASV dolāru), ekosistēmai tika izveidots unikāls modelis, balstoties uz angļu tiesību sistēmu, īpaši gatavojot speciālistus pēc starptautiskām programmām vairākās jomās, izveidojot arbitrāžas centru. Bet uzņēmējs un zinātnieks no Indijas Dr. Kanans Višvanats (Kannan Vishwanatth), kura iecerētā ziņojuma tēma bija pandēmijas ietekme uz starptautisko biznesu, farmāciju un veselības aprūpi, tieši Covid-19 radītu apstākļu dēļ nevarēja laikus izbraukt no valsts un pagūt uz forumu.

Pēcpusdienā darbs norisinājās trīs paralēlās sekcijās: 1) par Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumiem un to risinājumiem starptautiskā kontekstā – projekts “Interframe-LV” valsts pētījumu programmā (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, sekcijas moderatori projekta vadītāja Dr. Baiba Rivža un EI pētniece Dr. Tatjana Boikova; 2) aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība, moderatori EI pētniece Dr. Jeļena Titko un Eiropas Komisijas eksperts makro un reģionālās ekonomikas jautājumos Edgars Čerkovskis; 3) valsts konkurētspēja: sistēmiskā pieeja, moderatori EI vadošais pētnieks Dr. Jānis Vanags un EI direktore Dr. Ņina Linde, viņa vadīja arī visu pasākumu.

Foruma galvenie atbalstītāji: SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), AS “RERE Grupa” un citi.

Pārkārtošanās saimniekošanā ir neizbēgama

Visu četru Ekonomikas forumu dalībniece Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, Ekonomikas un monetārās komitejas locekle Dr. Inese Vaidere iezīmēja nākotnes ekonomikas aprises trīs prioritārajos virzienos Eiropas Savienībā (ES). Pirmais virziens – videi draudzīga ekonomika, kas izriet no vairākiem objektīviem apstākļiem: gaisa piesārņojums, temperatūras paaugstināšanās, jūras līmeņa celšanās, postoši plūdi, fosilo resursu izsīkums u. c. Tāpēc ir uzņemts zaļais kurss un paredzēts līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti (līdz 2030. gadam 55 %), kad cilvēks pilnībā neietekmē vidi. Turklāt ES citiem “neskrien pa priekšu”, arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Ķīna plāno zaļās ekonomikas pasākumus, un pirmie būs veiksmīgākie. Vidi saudzējošajā saimniekošanā ietilpst aprites ekonomika, kas nozīmē ne tikai ieguldījumus, bet arī ienākumus. Uzņēmējiem ir jāvirzās prom no īstermiņa lietošanas preču ražošanas, jāpāriet uz remontējamu, koplietojamu, otrreizējās izejvielās pārstrādājamu produktu radīšanu. Energoefektivitātes risinājumos jāizmanto saules baterijas, bet īpaši nozīmīga ir gan dzīvojamo, gan publiskā sektora ēku renovācija, jo, piemēram, Latvijā ir renovēts vien nepilns tūkstotis dzīvojamo māju. Ieguvumi – zemāki rēķini, augstāka īpašuma vērtība, izmantotas vietējās zināšanas un darbaspēks, līdzekļi neaizplūst uz ārzemēm, kā arī vienlaikus tiek risināti klimata jomā izvirzītie mērķi.

Paredzams, ka Eiropas zaļā kursa īstenošana būs sarežģīta, tāpēc tiek veidots jauns finanšu instruments kohēzijas politikas īstenošanā – Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), lai pārejā uz klimatneitralitāti sniegtu atbalstu tiem, kuri nonākuši sociālekonomiskās grūtībās, tādējādi mīkstinot pārkārtošanās ietekmi, finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju un mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Ar TPF palīdzību tiek atbalstītas investīcijas tādās jomās kā digitālā savienojamība, tīras enerģijas tehnoloģijas, emisiju samazināšana, rūpniecisko zonu atjaunošana, darba ņēmēju pārkvalificēšana un tehniskā palīdzība. Savukārt Klimata sociālais fonds (KSF) izveidots to iedzīvotāju atbalstam, kurus visvairāk skar vai apdraud enerģētiskā nabadzība vai trūcīgas mobilitātes iespējas. Līdzekļiem no šī fonda nevajadzētu nonākt pie turīgajiem iedzīvotājiem, tāpēc Inese Vaidere neatbalsta elektroautomobiļu iegādi.

Otrs nākotnes ekonomikas prioritārais virziens – tehnoloģiju un digitālā attīstība. Latvijā visai labas infrastruktūras apstākļos problēma ir nepietiekamas digitālās prasmes apmēram pusei iedzīvotāju (kopumā zem ES vidējā līmeņa). Trešais virziens – uz zināšanām un augsti kvalificētiem darbiniekiem balstīta ekonomika. Tas nozīmē augsto tehnoloģiju ražošanu un zināšanu ietilpīgos pakalpojumus, izglītību un zinātni, kas veicina inovāciju attīstību. Taču Latvijā zinātnes līdzfinansējums ir tikai 0,6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī privātā sektora ieguldījums pētniecībā ir mazs, tāpēc ir pēdējais laiks palielināt ieguldījumu galvenajā valsts resursā – cilvēkos. Līdzās visai prāviem Latvijai pieejamiem un apgūstamiem līdzekļiem no dažādiem ES fondiem Inese Vaidere vērsa uzmanību arī uz ES pētniecības un inovācijas atbalsta programmas “Apvārsnis” jauno finansējumu – tas iegūstams konkursa kārtībā, bet, lai piedalītos projektos, zinātniekiem jārod līdzfinansējums.

Paradigmas maiņa nozares 4.0 apstākļos

LMT prezidents, valdes priekšsēdētājs un visu četru EF dalībnieks Dr. Juris Binde iezīmēja paradigmas jeb konceptuālās pamatsistēmas, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modeļa nepieciešamo maiņu nozares 4.0 apstākļos (esam vēl tikai sākumposmā). Ražošanas process ir kļuvis garāks – līdz pat utilizācijai vai otrreizējo izejvielu pārstrādei, bet ātra un elastīga rīcība ir kļuvusi svarīgāka par plānošanu, jo lēmumu pieņemšana ir balstāma ar modernām tehnoloģijām iegūstamos datos, ne tikai pieredzē. Informācijas plūsmai jābūt ātrai un efektīvai, būtiska ir loģistika un atgriezeniskā saite, datu pieejamība un analīze, drošība un autentifikācijas nodrošināšana. Daudzos gadījumos problēma ir datu apstrādē iegūto rezultātu interpretācija, kad darbojas tā sauktais cilvēciskais faktors, situācijas prognozēšana un lēmumu pieņemšana, to attiecinot arī uz valsts pārvaldi un tās lēmumiem Covid-19 situācijā.

Nozares 4.0 apstākļos, aizvien vairāk attīstoties mākslīgajam intelektam (MI), pieaugs tā iesaiste lēmumu pieņemšanā. MI sniegs iespēju atbrīvoties no netīriem, garlaicīgiem un bīstamiem darbiem, taču vienlaikus palielināsies pieprasījums pēc kvalificēta, iniciatīvām bagāta un radoša darbaspēka. Svarīgi ir salīdzināt sevi starptautiskā līmenī ar spēcīgiem sadarbības partneriem un konkurentiem, “vairs nevar spēlēt vienas sētas līgā”. Attīstības perspektīvas pamatā jābūt līdzsvarotai pieejai digitalizācijai, inovācijām, konkurētspējai. Tikai tad notiks kaut kas principiāli jauns. Pašiem jābūt virzošajam spēkam. Pozitīvi, ka tagad daudz vairāk uzņēmēju (nekā pirms gadiem pieciem) atzīst ieguldījumu nepieciešamību pētniecībā.

Dr. Jānis Vanags, balstoties uz vairākiem pētījumiem, izvirzīja hipotēzi, ka Latvija līdz 2050. gadam varētu sasniegt Skandināvijas sociālekonomisko līmeni. Bet ar nosacījumu, ka jāreformē pārvaldība, jo valsts kā sociāla sistēma darbojas atbilstoši pārvaldības pieņemtajiem lēmumiem. ES jāsniedz izlīdzinošs atbalsts, ņemot vērā dalībvalstu situāciju, jo, piemēram, no Latvijas aizplūdušais lielais iedzīvotāju skaits sekmē citu Eiropas valstu izaugsmi. Jāuzlabojas iedzīvotāju tiesiskajai apziņai, veicinot to arī ar nodokļu nemaksāšanas un parazitēšanu uz maksātāju rēķina nepieļaušanu. Jānosaka atkritumu nodoklis, kas samazinās patēriņu, vismaz daļēji risinās pasaules resursu izsīkumu, kā arī jāpaveic vēl daudz kas cits. Kopumā no mehāniskas pieejas jāpāriet uz sistēmisku pieeju, kad tiek ņemts vērā, ka vienas sistēmas elementi atstāj ietekmi uz citām sistēmām un to elementiem. Tas darbojas gan vienas valsts, gan globālā mērogā.

LTRK prezidents Dr. Aigars Rostovskis uzsvēra nepieciešamību valstī pāriet no pārdales ekonomikas uz radošo un pelnošo ekonomiku. Covid-19 krīzes vadība atklājusi sakarību, ka “vīrusa seja ir ekonomikas pārvaldības seja”, pietrūkstot lielākai vienotībai krīzes vadībā un it kā risinot kopējā procesa katru daļu atsevišķi. Attiecībā uz zaļo ekonomiku Aigars Rostovskis pauda bažas, ka daudzi uzņēmumi, kam jāpāriet uz zaļajiem procesiem, īstermiņā varētu zaudēt konkurētspēju un nesagaidīt ilgtermiņa labumus.

Dr. Bjorns Fagerstroms (Björn Fagerström) no Lundas universitātes Zviedrijā saistībā ar inovatīvās ražošanas ekosistēmu minēja tādas kategorijas kā inovācijas spējas, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ražošanas izaugsme, misija. Inovācijas radītājs var būt pat mazs uzņēmums, bet MVU nereti paliek novārtā vairākās valstīs, tostarp Zviedrijā, kur nav viegli saņemt līdzekļus uzņēmuma izveidei (galvaspilsētā ar kapitāla piesaisti ir vieglāk, bet, “ja neesat Stokholmā, jūs nepastāvat” – tā Zviedrijā mēdzot sakāpināti raksturot banku sektora attieksmi īpaši pret nepieredzējušiem uzņēmējiem). Jāuzlabo arī MVU piekļuve inovāciju ieviešanai nepieciešamajām zināšanām un zināšanu pārneses iespējām. Maziem uzņēmumiem nepieciešama citāda ekosistēma, bet visur izšķirošais faktors ir darbinieki. Inovācijas spējas nozīmē, ka inovācijām jābūt klātesošām visur, ikvienā procesā, tām jāietilpst darbinieku kompetencē. Bet visam jāsākas no vadības, tai jābūt kā bākugunij – jāveido struktūra, apmācības, atgriezeniskā saite, jāseko, vai inovācijas pieaug. Lai jaunas tehnoloģijas un produktus ieviestu ražošanā, svarīga ir ražošanas sistēmas spēja reaģēt uz nepieciešamām izmaiņām. Mazām valstīm īpaši svarīga ir pārrobežu sadarbība, ES misija ir to veicināt, Baltijai un Skandināvijai jāstrādā kopā (mazās valstīs, starp citu, ir procentuāli lielāks skaits cilvēku ar augstāko izglītību), jāsadarbojas reālos, jēgpilnos projektos. Ilustrācijai: Eiropā inovācijās priekšgalā ir Šveice, nākamā – Zviedrija, bet Latvija – 36. vietā.

Jāiztiek bez savstarpējiem apvainojumiem un jārīkojas konstruktīvi

Dr. Tarmo Somere ziņojumā par zinātnisko padomdošanu kā nākotnes ekonomiskās attīstības pīlāru uzsvēra nepieciešamību pēc zināšanu pārneses mehānisma pilnveides, zināšanu savienošanas ar administratīvām sistēmām un atgriezeniskās saites iegūšanu inovatīvas izaugsmes veidā. Pirms gadiem pieciem bijis pētījums, ka Igaunijas IKP pieaugums varētu pat dubultoties, ja pienācīgi izmantotu zinātniskos rezultātus, un to var attiecināt arī uz lielāku mērogu. Vairākumā Eiropas valstu un ES kopumā nepieciešama labāk funkcionējoša zinātniskā padomdošana. Jāuzlabo informācijas apmaiņa, lai gan jau pastāv dažādu struktūru daudzveidība, kas arī ir vērtība, zinātniskās informācijas izplatīšanai dažādās valstīs un nozarēs. Viens padoms – valdības vajag ne tikai populistiski kritizēt, bet arī konsultēt. Savukārt Covid-19 laikā arī valdības vairāk sāk novērtēt sabiedrības uzticību un informācijas sekmīgu apmaiņu. Sociālo zinātņu pētījumi rāda, ka oficiālās informācijas noliegšana izpaužas kā sekas uzticības trūkumam valsts pārvaldei. Izskanēja arī spēcīgs secinājums, ka zinātnieki ir tās priviliģētās personas, kam būtu jāstiprina uzticība valsts pārvaldei. Zinātniskajā padomdošanā nozīmīga ir atbildība, caurskatāmība, turklāt tā ir tikai veidola piešķiršana kādam procesam, politikai, bet ne lēmuma pieņemšana.

Noslēguma diskusijā, ko vadīja Austrijas uzņēmējs Džeralds Hopšteters (Gerald Hoppstaedter), arī par centrālo jautājumu izvērtās zināšanu pārnese un zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem, pārvaldības un politisko vidi. Komunicēšana, klausīšanās un sadzirdēšana nav vienkāršs process, bet daudz vairāk tā uzlabošanā ir jādara visiem, arī zinātniekiem. Citam cita vainošana izjauc konstruktīvas sarunas un sadarbību. Daudz kas atkarīgs no zinātnisko atziņu un analīžu kvalitātes, zinātnieka spējas formulēt ideju saprotami, ieinteresēt. Svarīgi, lai tas nenotiktu slepenībā, bet būtu zināms plašākai sabiedrībai – atvērtās zinātnes pieaugošā tendence. Zinātnieku tālruņu numuru skaita pieaugums politiķu, uzņēmēju kontaktos būtu labs sadarbības rādītājs.

Konferences rezolūcija (pdf). 

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis” sagatavoja Ausma Mukāne
Avots: “Zinātnes Vēstnesis”, Nr. 8 (613), 2021. gada 27. septembris (pdf).
Lasīts 134 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")