Zinātnes Vēstnesis

Mūsdienu zinātnieks – arī informācijas radītājs un komunikators

Mūsdienu zinātnieks – arī informācijas radītājs un komunikators

“Zinātnes Vēstnesis”, Nr. 10 (615), 2021. gada 29. novembris (pdf).

***

Mūsdienu zinātnieks – arī informācijas radītājs un komunikators

Izglītības un zinātnes ministrijai šoruden izdevās aizsākt, gribētos cerēt, ikgadēju tradīciju – runāt par zinātnes komunikāciju. Oktobrī un novembrī notika vairāki pasākumi, kuros dažādu jomu profesionāļi diskutēja par zinātnieku nozīmi sabiedrībā. Uzmanība vairāk tika pievērsta komunikācijai, bet izskanēja arī vispārīgāki, taču ne mazāk svarīgi jautājumi: – kas ir eksperts? Kas ir zinātnieks? Kā skaidrot zinātni? Uz šiem jautājumiem vienas atbildes nav. Arī par tām iespējams diskutēt, taču gan sabiedrībai, gan zinātniekiem ir ļoti svarīgi, ka šādas diskusijas notiek.

SARS-CoV-2 (Covid-19) pandēmija ļāvusi sabiedrībai beidzot piedzīvot zinātni. Un, jāatzīst, arī pievērst uzmanību tam, ka zinātne pastāv. Daudzi cilvēki ar zinātni pēdējo reizi saskārās skolas solā, kad skolotāja stāstīja un mācību grāmatās varēja izlasīt, kā ir. Varbūt ciešāka saskarsme ar zinātni ir notikusi, arī izmantojot medicīnas pakalpojumus, kaut gan, cik bieži rūpēs par savu veselību mēs aizdomājamies, ka tā patiesībā ir zinātne? Izglītības un zinātnes ministrijas Vecākā eksperte zinātnes komunikācijas jautājumos Laura Bužinska norāda, ka šis pandēmijas laiks un laiks, kad esam spiesti sadzīvot ar vīrusu, visiem ļāva piedzīvot to, kā top zinātne jeb angliskajā versijā “science in making”: “Nebija gatavu atklājumu un inovāciju. Viss notika procesā un sabiedrībā tas arī raisīja lielākās bažas. Kā tad tā – zinātne un zinātnieki paši sevi apšauba?”

Sākoties pandēmijai, sabiedrība tika ierauta zinātnes veidošanās procesā. Pēkšņi kļuva skaidrs, ka tā netiek galā ar faktu, ka zinātnē nav vienas vienīgas patiesības. Rīgas Stradiņa universitātes vecākā pētniece un studiju programmas “Sociālā antropoloģija” vadītāja Ph. D. Ieva Puzo uzsver, ka zinātne ir process: “Katrā sabiedrībā ir noteikti zināšanu veidi, ko uzskata par pareizajiem. Mēs dzīvojam laikā, kur dominē Rietumu modelis, un tajā zinātne ir zināšanu radīšanas veids, ko uzskata par pareizo un kurā strukturējam pasauli. Ja domājam par zinātnieku šajā kontekstā, ir svarīgi saprast, ka par zinātnieku kļūst. Tas ir šķietami pašsaprotami, bet zinātne ir sociāls process, kas nozīmē, ka zināšanu radīšana arī ir process.”

Un procesi mūsdienu zinātnē paģēr to, ka zinātnieks nav tikai tas, kurš nodarbojas ar zinātni, tādējādi kļūstot par zinātnieku. Šobrīd zinātni lielākoties finansē dažādi projekti, un zinātniekam bieži ir jābūt gan projektu vadītājam, gan projekta izpildītājam, gan atskaišu rakstītājam un arī zinātnes komunikatoram. “Te rodas konflikts,” saka Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Dr. psych. Ivars Austers. “Zinātne nevar būt stāstniecīga – ja esi godīgs zinātnieks, vari ilustrēt, bet nevari anekdotēs balstīt savus secinājumus. Īpaši tādus, kas var ietekmēt citu cilvēku uzvedību. Bet tas ir tas, ko sabiedrība gaida. Taču bieži godīga zinātnieka atbilde ir – mēs nezinām. Un to ir svarīgi pateikt, ka šeit un tagad ne vienmēr ir iespējams uz visiem jautājumiem atbildēt.”

Pandēmija parādīja, cik svarīgi sabiedrībai ir izprast zinātnes procesus. Un bez zinātnieku iesaistes un palīdzības to nav iespējams izdarīt. Arī komunikācijā ir nepieciešama zinātnieka klātbūtne. “Zinātnieks nav tikai profesija,” uzsver Rīgas Tehniskās universitātes prorektors un Latvijas Zinātnes padomes konsultatīvās zinātnieku padomes priekšsēdētājs Dr. sc. ing. Tālis Juhna. “Tas ir arī domāšanas stils. Nav daudz profesiju, kurās rada zināšanas, kas pēc tam ir pieejamas visiem. Līdz ar to viens no zinātnieku uzdevumiem ir sagatavot pietiekami ticamu informāciju, lai, pamatojoties uz to, varētu pieņemt lēmumus. Ticamas un pārbaudāmas informācijas radīšana – tas ir viens no zinātnes uzdevumiem.” Kā šo informāciju ietērpt un padarīt pieejamu un saprotamu sabiedrībai? – Šeit var palīdzēt komunikācijas speciālisti, kuri ir savas jomas profesionāļi. Taču tikai mijiedarbībā un, iesaistoties pašiem zinātniekiem, iegūsim atvērtāku un izprotošāku sabiedrību, kas nākotnē spēs ne vien izprast zinātniskos procesus, bet arī atbalstīt.

Diskusijas “Zinātnieka loma sabiedrībā” ieraksts pieejams tīmekļvietnē: https://ej.uz/zinatniekaloma

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Labsoflatvia.com redaktore Ieva Treija

Lasīts 1359 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")