Zinātnes Vēstnesis

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas kopsapulcē skata augstākās izglītības aktualitātes

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas kopsapulcē skata augstākās izglītības aktualitātes

Laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" jaunākajā numurā: Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas kopsapulcē skata augstākās izglītības aktualitātes – profesoru garantētās nodarbinātības (tenūras) sistēmas izveidi; Pasaules Bankas ieteikto jauno akadēmiskās un zinātniskās karjeras ietvaru; profesūras darba vidi un novērtējumu; augstākās izglītības tālākvirzību, tai skaitā akadēmiskās brīvības nozīmīgumu; augstskolu absolventu ekonomiskās aktivitātes un ienākumu monitoringu un citas aktualitātes.

Laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" 2 (618) 2022. gada 28. februāris

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas kopsapulcē skata augstākās izglītības aktualitātes
 

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) kopsapulcē 2020. gada 18. februārī tika skatītas augstākās izglītības aktualitātes – profesora garantētās nodarbinātības (tenūras) sistēmas izveide; Pasaules Bankas (PB) ieteiktais jaunais akadēmiskās un zinātniskās karjeras ietvars; profesūras darba vide un novērtējums; augstākās izglītības tālākvirzība, tai skaitā akadēmiskās brīvības nozīmīgums; augstskolu absolventu ekonomiskās aktivitātes un ienākumu monitorings un citi jautājumi. Gadskārtējo balvu LAPA aizvadīto 25 darba gadu zīmē saņēma (pagaidām virtuāli) Banku Augstskolas (BA) profesore, Augstākās izglītības padomes (AIP) locekle Tatjana Volkova. Kopsapulces darbā piedalījās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Daugavpils Universitātes (DU), Liepājas Universitātes (LiepU), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Biznesa augstskolas “Turība” (BAT), Vidzemes Augstskolas (ViA) rektori, prorektori un profesori, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta priekšsēdētāja Tatjana Koķe, 13. Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par!”), Rektoru padomes (RP) priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, RP ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis un citi. Kopsapulci ar uzrunām iesāka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un LZA prezidents Ivars Kalviņš, vadīja LAPA priekšsēdētāja, LLU profesore Baiba Rivža.

Izglītība kā sociālais līgums – par digitālo, zinātnes un sociālo pratību

Anita Muižniece atsaucās uz 2022. gada sākumā publicēto UNESCO ziņojumu, kur formulēta izglītības attīstības vīzija līdz 2050. gadam. Tas nosaka, ka izglītībai jāveido jauns sociālais līgums ar pasauli – izglītībai jāmainās tādā virzienā, ka tai jāpalīdz sabiedrībai tikt galā ne tikai ar profesionālajiem, bet arī sociālajiem uzdevumiem. Izglītībai jādod digitālā pratība, zinātnes pratība (cilvēkiem jāorientējas ikdienā izmantotajos zinātnes sasniegumos un izgudrojumos, lai darbotos atbilstoši mainīgajai videi) un sociālā jeb cilvēcības pratība, tai skaitā empātija, līdzjūtība līdzsvarā ar aizvien lielāka mākslīgā intelekta ienākšanu ikdienā. Šīs pratības palīdzēs vairot kopējo labumu, uz ko jābūt vērstai izglītībai. Jāstrādā pie tiesībām uz izglītību, lai nākotnē tā ir katra dzīvē kā viena no nodrošinātām cilvēktiesībām, un jāmācās visiem, jo pasaule mainās tik strauji, ka ikviens, pat vispieredzējušākais un visizglītotākais cilvēks, kaut ko nezina. Augstākajā izglītībā šā procesa centrā ir profesors, arī kā mentors un pedagogs, tāpēc jāatbalsta viņa paša izaugsme. Svarīga ir sadarbība visos izglītības līmeņos.

Ivars Kalviņš uzsvēra, ka no augstākās izglītības kvalitātes ir atkarīga valsts nākotne, un uz to nav jāraugās vienpusēji, orientējoties tikai uz sasniegtajiem rezultātiem, bet tas ietver arī nozares finansiālo nodrošinājumu, uz kura nepietiekamību ir norādījušas visas starptautiskās ekspertīzes. Tas ietver to, cik ērti augstskolās jūtas akadēmiskais personāls un tā “zelta fonds” – profesūra. Jaunajiem pieteiktajiem modeļiem noteikti jārada pozitīvas pārmaiņas. LZA sadarbība ar LAPA, AIP, RP ir viens no instrumentiem viedokļu apmaiņai un saskaņošanai, un šī kopējo nostādņu izveide un nozares interešu aizstāvība ir jāpastiprina, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti, panāktu finansējuma palielināšanu, mazinātu birokrātiju, sniegtu atbalstu arī nozares ministrijai un ministrei šajos centienos. Saeima ir jāpārliecina, ka augstākā izglītība un zinātne ir stratēģiski izšķirošās jomas valsts izaugsmē, un tajās jāiegulda atbilstoši budžeta līdzekļi, pretējā gadījumā plāni un modeļi paliks uz papīra, un izrāviens nebūs iespējams.

Atrast finansējumu jauno modeļu ieviešanai

Baiba Rivža pateicās visiem LAPA sadarbības partneriem –profesionālajām organizācijām, pirmajam LAPA priekšsēdētājam LU profesoram Jurim Krūmiņam, domubiedriem Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoram Dmitrijam Stepanovam par konstruktīvu sadarbību un citiem. LAPA 2021. gadā ir pievienojusies nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta (MK) sadarbības memorandam, un tā īstenošanas padomes sēdēs reizi mēnesī ir iespēja paust viedokli.

Viens no LAPA izaicinājumiem 2022. gadā ir sekmēt jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu. Aizstāvēto promocijas darbu līkne ar 100 jauniem doktoriem 2005. gadā, 314 – 2013. gadā, kad vēl spēkā ir 1000 eiro doktorantu stipendija no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, un 141 aizstāvēta disertācija 2021. gadā ar doktoranta stipendiju 113 eiro neapšaubāmi rāda doktoru skaita krituma tendenci līdz ar atbalsta samazinājumu, un jaunajam modelim šī situācija ir jāuzlabo.

Otra aktualitāte ir profesora garantētās nodarbinātības jeb tenūras sistēmas izveide (RTU ir izstrādājusi pilotprojektu sistēmas ieviešanai, par ko tiks runāts turpmāk tekstā). Paredzēts, ka vēlētajam akadēmiskajam personālam, iegūstot noteiktu akadēmisko amatu, piemēram, asociētā profesora vai profesora amatu un izpildot iepriekš zināmus profesionālās un zinātniskās kvalifikācijas kritērijus, tiks nodrošināta stabila nodarbinātība (beztermiņa darba līgums pretstatā darba līguma slēgšanai tikai uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem, kā tas ir šobrīd). Tenūras sistēmas ieviešana Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē ir cieši saistīta ar trešo novitāti: Pasaules Bankas (PB) ieteikto jauno akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā (ar izmaiņām amatu struktūrā, nodarbinātības nosacījumos, atalgojuma sistēmā), ko IZM jau prezentēja RP, un nākamajā nedēļā pēc LAPA kopsapulces, 23. februārī, par šo projektu kopā ar PB pārstāvjiem notika seminārs. Šajā modelī tiek piedāvāti četri akadēmiskās karjeras līmeņi (skat. attēlu). Kad izturēti pirmie līmeņi, var sākties ceļš uz tenūru. LAPA ir iebildumi pret iespēju kļūt par profesoru bez doktora grāda, jo profesoram ir jāvada promocijas darbu izstrāde. Varētu būt pieļaujams, ka uz pieredzes un paveikto darbu pamata tiek iegūts pielīdzinātais doktora grāds, kas dotu iespēju pretendēt uz profesora amatu. 

bankas tabula 01

Runājot par pašreizējo Latvijas profesūras darba vidi, motivāciju un novērtējumu, B. Rivža pievērsa uzmanību tam, ka 2022. gada budžetā neatradās apmēram 29 miljoni, lai veiktu MK noteiktās zemākās mēneša algas akadēmiskajam personālam ieviešanu, profesoram kā iepriekš maksājot 1530 (nevis 1754) eiro, bet lektoram – 785 (nevis 900) un docentam 980 (nevis 1124) eiro.

Finansējuma pieaugums 3 000 000 eiro apmērā ir plānots fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem (FLPP) visās zinātņu nozaru grupās. Kopējais finansējums FLPP īstenošanai 2022. gadā – 16 978 609 eiro. Palielinājums ļaus finansēt vairāk projektu, uzlabojot iepriekšējo gadu situāciju, ka no apmēram 500 iesniegtiem projektiem iespējams finansēt tikai apmēram 100 projektus. Valsts budžeta finansējums zinātnei no Ekonomikas ministrijas (EM): 2022. gadā tiks izveidota Inovāciju fonda nozaru pētījumu programmu (IF NPP) iniciatīva 4 000 000 eiro apmērā (finansējums turpināsies arī nākamajos gados). Lai saņemtu šo finansējumu, pētījumiem jāatbilst:

1) Latvijas industrijas, Eiropas vai globālām tehnoloģiju vajadzībām vai jāsniedz ieguldījums kāda sabiedrībai būtiska izaicinājuma risināšanā;
2) konkrētai ilgtermiņa tehnoloģiju attīstības misijai ar skaidri izmērāmiem rezultātiem, starptautisko un komercializācijas potenciālu;
3) kādai no Latvijā apstiprinātajām Viedās specializācijas stratēģijas (RIS 3) jomām. Pirmie projekti tiks atbalstīti divās RIS 3 jomās – biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, kā arī fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.

Papildu finansējums ārpus valsts budžeta: no Atveseļošanas un noturības mehānisma augstākajai izglītībai un zinātnei turpmākajos sešos gados paredzēti vairāk nekā 82 miljoni eiro.

RTU tenūras sistēmas pilotprojekts

RTU zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna, prezentējot augstskolas izstrādāto profesora garantētās nodarbinātības (tenūras) vietu izveides projektu, raksturoja, kāpēc šādas pārmaiņas ir nepieciešamas. Latvijā ir augsts nepilnu akadēmisko slodžu skaits, nav ilgtspējīga karjeras ceļa, un jaunās paaudzes potenciālie mācībspēki pieņem konkurētspējīgus piedāvājumus uzņēmējdarbībā un universitātēs ārzemēs, turklāt universitātēs slodzes veidojas no projektiem, kas apgrūtina cilvēkresursu piesaisti studiju procesam. RTU kā zinātnes intensīvai universitātei jaunā sistēma ir vajadzīga, lai nodrošinātu: zinātnes un studiju savstarpējo integrāciju un attīstību izcilības panākšanai; ekonomiski stabilu akadēmisko karjeru talantīgiem cilvēkiem Latvijā; akadēmisko brīvību (neatkarību pētniecībā un pedagoģiskajā darbā, kas ir kritiski svarīga zināšanu radīšanā un nodošanā un kas atbilst sabiedrības interesēm).

Tenūras profesoram izvirzītie vērtēšanas kritēriji līdzās zinātniskajai darbībai ietver pedagoģisko darbību, ieskaitot inovatīvas metodes un studentu vērtējumu; organizatorisko darbību un organizatora spējas, tai skaitā sadarbību ar nozari un publisko sektoru (pieteiktie/iegūtie patenti), inovācijas un produktu komercializāciju (jaunuzņēmumi), ekspertīzi publiskajā telpā; un ļoti svarīgas ir līderības kompetences – spēja piesaistīt pētniecības projektus, veidot pēctecību, vadīt, sadarboties, ietekmēt. Atalgojums tenūras profesora pretendentam ir 3000 eiro, bet pilotprojekta beigās pēc 3 gadiem – jau 4800 eiro, tikai šajā laikā sevi ir jāpierāda, lai iegūtu patstāvīgu līgumu. Pilotprojekta realizācijā ir trīs posmi: 1) tenūras amata vietu apstiprināšana (RTU katrā fakultātē ir apstiprinājusi pa vienai vietai, atbilstoši finansiālajām iespējām, jo augstskola pilotprojektu īsteno no saviem resursiem, nākotnē šis skaits tiks palielināts); 2) starptautiska konkursa izsludināšana – konkurss ir izsludināts un noslēgsies martā; 3) atlase, kas norisināsies četrās kārtās, un pretendentu apstiprināšana amatā.

Konkurencei vajadzīgas vienādas iespējas

AIP priekšsēdētājs profesors Andris Teikmanis saskaņā ar LAPA kopsapulces vadmotīvu “Augstākā izglītība ar skatu nākotnē” dalījās pārdomās par 2021. gada beigās klajā nākušo Latvijas Augstākā izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju 2021.–2030. gadam, uzsverot, ka dokuments ir izstrādāts plašā akadēmisko spēku un sabiedrības pārstāvniecības sadarbībā. Ir identificēti jautājumi, kas nav ietverti citos Latvijas politikas plānošanas dokumentos vai ir izkliedēti dažādos atsevišķos dokumentos, kā arī ir saistībā ar plašāko Eiropas kontekstu. Viens no šādiem jautājumiem ir Eiropas Komisijas paziņojumā izvirzītais uzdevums par Eiropas vienotās izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam. Viens no augstākās izglītības mērķiem ir arī līdz 2030. gadam panākt, lai 50 % iedzīvotāju 30–34 gadu vecumgrupā būtu ieguvuši augstāko izglītību (2020. gadā šis rādītājs bija 40,3%, ko Latvija ir sasniegusi un kas neatbilst apgalvojumam, ka Latvijā “ir par daudz augstākās izglītības”, lai attaisnotu akūto resursu nepietiekamību un zemo budžeta finansējumu augstākajā izglītībā un zinātnē). Nenovērtēti svarīgs ir akadēmiskās brīvības jautājums, tās saglabāšana un nostiprināšana likumdošanas līmenī, jo augstākās izglītības un zinātnes misija ir radīt un izplatīt jaunas zināšanas, bet tā tiks apdraudēta, ja zināšanu radītāji un izplatītāji ārējā spiediena un baiļu dēļ ierobežos savus meklējumus.

Kontekstā ar nozīmīgajiem augstākās izglītības un zinātnes uzdevumiem, tai skaitā, ka nozarei ir jānodrošina konkurētspējīga tautsaimniecība, ilgtspējīga vide, noturīga un droša sabiedrība, tai arī pašai ir jābūt konkurētspējīgai minētajā Eiropas vienotajā izglītības telpā. RTU rektors profesors Leonīds Ribickis vēlēja gan LAPA, gan pārējiem spēkiem nozarē beidzot panākt valsts finansētu augstāko izglītību Latvijā, lai kļūtu vienlīdzīgāki vismaz Ziemeļvalstu vidū. Jauniešiem nevar liegt iegūt augstāko izglītību, tas ir Latvijas tautsaimniecības pamats.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula informēja par augstskolu absolventu ekonomiskās aktivitātes un ienākumu monitoringu, ko CSP sadarbībā ar IZM Latvijā veic kopš 2017. gada. Jaunākie rādītāji liecina, ka 80,7% augstskolu absolventu ir nodarbināti – tas ir augsts nodarbinātības līmenis. Nozaru griezumā (pēc NACE 2 klasifikācijas) procentuāli populārākās nodarbinātības jomas ir: valsts pārvalde; aizsardzība; veselība un sociālā aprūpe; izglītība; profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; informācijas un komunikāciju pakalpojumi. Lielākā daļa absolventu ir nodarbināta trijās augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji, vecākie speciālisti un speciālisti, turklāt vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars pieaug, ar doktora grādu –vadītāji vai vecākie speciālisti. Pieaug augstskolu beidzēju vidējie ienākumi mēnesī – vairākumam vairāk nekā 1300 eiro.

Kā izskanēja kopsapulcēs, ja tik daudz esam panākuši “bez naudas”, ko vēl daudz vairāk mēs sasniegtu “ar naudu”! Proti, ar nozares uzdevumiem un mērķiem atbilstošu valsts atbalstu.

Laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis”
sagatavoja Ausma Mukāne

 

Lasīts 247 reizes
We use cookies
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies")