2023. gada 24. maijā ir publicēts EASAC ziņojums: “Gāzes nākotne” (The Future of Gas)
EASAC ziņojums Nr. 46,, ISBN 978-619-92418-3-7 (82 lpp.)
Anotācija: Eiropas Savienībā ir uzstādīti 65 miljoni apkures katlu ēku, tādējādi apkure ir līdz šim lielākais dabasgāzes izmantojums. Astoņas dalībvalstis jau ir pieņēmušas lēmumu par jaunu gāzes katlu uzstādīšanas aizliegumu vai pieprasītu ēkās izmantot augstu atjaunojamās enerģijas līmeni. Šādas darbības būtu jāstimulē visā Eiropā. Siltumsūkņi un centralizētā apkure ir ieteikti kā lietošanai gatavas un klimatam draudzīgas alternatīvas gāzes katliem.
EASAC Ziņojumā “Gāzes nākotne” ir uzsvērts globālās sasilšanas risks, ko rada lielākoties nereģistrētas metāna noplūdes visā dabasgāzes piegādes ķēdē. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, ir ļoti svarīgi pārtraukt visu fosilo kurināmo izmantošanu, aizliegt jaunus dabasgāzes katlus un masveidā palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu. Ziņojumā minēts, ka dabasgāze nav tīrāka par citiem fosilā kurināmā veidiem, un, izmantojot to ogļu vai naftas vietā, pastāv risks, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu ietekme samazināsies pavisam nedaudz vai nemaz.
Lai aizstātu Krievijas cauruļvadu gāzi, Eiropas dalībvalstis ir pievērsušās sašķidrinātajai dabasgāzei (SDG) no ārpus Eiropas. "Mēs saprotam, ka šis ir nepieciešams kompromiss kā ārkārtas pasākums, lai nodrošinātu, ka apgaismojums ir ieslēgts, cilvēki ir silti un nozares darbojas. Taču, tā kā mēs atstājam aiz muguras tūlītējo atkarību no Krievijas, mums ir pilnībā jāatsakās no gāzes un jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana,” skaidroja EASAC enerģētikas programmas direktors Viljams Gilets (William Gillett), PhD, kurš ar referātu piedalījās 18. Baltijas Intelektuālās sadarbības konferencē “Enerģija nākotnes sabiedrībai” 2023. gada 20.-21. aprīlī.
Metāna emisijas kalpošanas laiks atmosfērā ir tikai aptuveni 10 gadi, kas ir desmit reizes īsāks nekā oglekļa dioksīdam. Tomēr tā 20 gadu globālās sasilšanas potenciāls ir vairāk nekā 80 reizes lielāks nekā oglekļa dioksīda potenciāls, kas nozīmē, ka tas ir daudz postošāks.
“Līdz šim mēs esam izvērtējuši siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmi laika posmā līdz 100 gadiem. Un šajos aprēķinos nav nekā slikta. Tomēr klimata pārmaiņas progresē tik strauji, ka tagad mums ir jākoncentrējas uz ietekmi nākamo desmit gadu laikā. Tāpēc nav alternatīvas dabasgāzes aizstāšanai ar atjaunojamiem energoresursiem uzreiz,” informēja Nevens Duičs (Neven Duić), PhD, EASAC Enerģētikas vadības paneļa priekšsēdētājs.
65 miljoni apkures katlu ēku apkurei ir uzskatāms par lielāko dabasgāzes izmantojumu ES. Astoņās dalībvalstīs ir pieņemts lēmums par jaunu gāzes katlu uzstādīšanas aizliegšanu vai pieprasītu ēkās izmantot augstu atjaunojamās enerģijas līmeni.
Ziņojumā siltumsūkņi un centralizētā apkure ir ieteikti kā lietošanai gatavas un klimatam draudzīgas alternatīvas gāzes katliem. Ziņojumā uzsvērts, ka apkurei atšķirībā no elektrības ir vietējais tirgus. Ēku struktūras un noteikumi, vietējais klimats, pieprasījuma blīvums un atjaunojamo vai atkritumu siltuma avotu pieejamība ietekmē to, kādai jābūt katra rajona vai ēkas vislabākā izvēle. Tāpēc pilsētplānošanā jāsadarbojas ar apkures sistēmu īpašniekiem un lietotājiem.
Turklāt ir ļoti svarīgi, lai šis process novērstu sociālo netaisnību, jo ne visiem iedzīvotājiem ir finansiālās iespējas iegādāties jaunu apkures sistēmu. Lai Eiropa gūtu panākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, nepieciešama tālredzība, sociāla iejūtība un atbalsta mehānismi, kas ir vērsti uz visneaizsargātākajām grupām un mājsaimniecībām.
Gāzes sadales un piegādes uzņēmumi bieži vien strīdas par dabasgāzes pakāpenisku aizstāšanu ar ūdeņradi, kas ļautu tiem nodrošināt to aktīvu darbību turpmāk. Taču no zinātniskā viedokļa šī pieeja ļoti maz sola māju tīrāku apsildīšanu. "10% ūdeņraža sajaukšana dabasgāzē nodrošina tikai 1% CO2 samazinājumu, kas nav lietderīga enerģijas nesēja izmantošana. Mēs paredzam strauji augošu pieprasījumu pēc ūdeņraža un no ūdeņraža iegūtām degvielām dažās nozarēs un lielas noslodzes transportam,” skaidroja Anne Neimane (Anne Neumann), PhD, EASAC darba grupas priekšsēdētāja.
Ilgu laiku dabasgāze tika uzskatīta par ideālu iespēju pārejā no oglēm uz nulles oglekļa emisiju līmeni līdz 2050. gadam. Dažās valstīs dabasgāze ir kļuvusi par galveno kurināmo elektroenerģijas ražošanā.
Saite uz ziņojumu (angļu valodā): https://easac.eu/fileadmin/user_upload/EASAC_Future_of_Gas_Web.pdf
(pēc EASAC materiāliem sagatavoja I.Trapenciere)